Liecības

Sastapšanās ar dzīvo Dievu

Labi atceros mirkli pēc kāda Pestīšanas armijas dievkalpojuma, kad es kādai paziņai teicu: “Cik dīvaini šeit liecina par Dievu, it kā Dievs viņu vietā izdara lietas, kā Dievs visneticamākajos veidos palīdzējis!” Tā taču vienkārši ir bijusi veiksme, laimīga nejaušība. Tolaik vēl nebiju sastapusi dzīvo Dievu, vēl nesen kā apmeklēju Pestīšanas armijas dievnamu.
Lasīt vairāk…

Booth camp

Booth camp nometne bija liela svētība no Tēva. Dievs atjaunoja ticībā un ļoti piepildīja ar mīlestību. Ļoti patika, ka tika runāts par mūsu iekšējo karu. Jo es īsti nebiju aizdomājusies, ka katru dienu un mirkli mums uzbrūk ienaidnieks, kurš cenšas sagraut mūsu ticību un nozagt mūsu prieku, un reizēm ienaidniekam tas arī izdodas.
Lasīt vairāk…

Dievs valda pār slimībām

Kad sāku iepazīt Dievu, sāku lasīt arī Bībeli. Atklāju, ka Bībele atbild uz maniem jautājumiem, Bībele nomierina un dziedina.

Kādu vakaru bērns nolikās gulēt ar 39,5 grādu augstu temperatūru. Sadevu viņam zāles un paņēmu lasīt Bībeli. Lasīju vairāk par stundu. Pēc tam izmērīju bērnam temperatūru, tā bija nokritusies. Bet no rīta bērns piecēlās vesels, tā it kā paaugstināta temperatūra nekad nebūtu bijusi. Arī vakarā un nākamajā dienā bija vesels. Kad otrs bērns kādu vakaru aizmiga ar 39,5 grādu temperatūru, iedevu zāles un arī sāku lasīt Bībeli. No rīta bērns piecēlās ar normālu temperatūru, it kā nekad tā nebūtu bijusi paaugstināta.

Abas reizes es lasīju Pāvila vēstules korintiešiem.

Micīte, Bauskas korpuss

Mana sirds gavilēja no prieka

„Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” –Efez. 2:7
Visbrīnišķīgākais brīdis ikviena cilvēka dzīvē ir sastapšanās ar patieso Dievu.
Tas bija apbrīnojami, kā es savā dzīvē sastapos ar Dievu un pieņēmu Viņu savā sirdī.
Bija 2009. gada februāris vai marts, īsti neatceros precīzo dienu, es sāku nākt uz Pestīšanas armijas svētbrīžiem, kur man bija iespēja dzirdēt par Dievu, tajā brīdī man vēl nepazīstamu.
Tajā laikā es dzirdēju arī par citu dievu, no citas reliģijas. Es sapratu, ka man būs jāizdara izvēle, jo patiesība ir viena.
Pestīšanas Armijas draudzē es sajutu lielu siltumu un mīlestību no cilvēkiem, kas tur kalpoja. Es jutos, ka laimīgā ģimenē, tāpēc man gribējās nākt uz draudzi. Man bija prieks dziedāt slavas dziesmas Dievam, kaut arī tad es vēl īsti neapzinājos šo dziesmu jēgu “Jēzu, Kungs, Tu visu Sevi atdevi..”.
Kādu dienu pēc Svētbrīža Velta Udarska, Pestīšanas armijas Liepājas korpusa kapteine, aicināja mani atnākt svētdien uz dievkalpojumu. Es teicu, ka atnākšu, bet es neatnācu, kaut arī mana interese bija liela. Velta aicināja mani vēlreiz, es vēlreiz apsolīju, ka nākšu.
Tā bija parasta svētdiena, bet es biju pilna nemiera un uztraukuma. Es svārstījos, vai nākt vai nenākt… Vienā brīdī kāds pārdabisks spēks manī uzvarēja, un es pieņēmu lēmumu iet. Sapratu, ka izdarīju pareizo izvēli, jo sajutos ļoti labi. Man patika viss, kas notika dievkalpojumā – gan slavēšana, gan lūgšanu laiks, gan Tēvreizes kopīgā skaitīšana. Tomēr iekšēji es jutu, ka kaut kā pietrūkst… Bija tāda nepilnības sajūta.
Nākot uz draudzi, es daudz dzirdēju par to, ka var un vajag uzticēt savu dzīvi Jēzum. Šie vārdi apņēma manu prātu. Es jautāju sev: „Ko tas nozīmē?”.
Tomēr es turpināju dzīvot veco dzīvi. Es slēpu no tuvākiem cilvēkiem to, kur es eju, daudz meloju. Tad kādu dienu manā dzīvē notika lūzums.
2009. gada kādā lietainajā maija dienā es atnācu uz draudzi, jo mani uzaicināja Velta. Mēs runājam, un vienā brīdī es krītu ceļos Dieva priekšā uz lūgšanu sola, nožēloju savus grēkus un aicināju savā sirdī Jēzu. Tas bija fantastisks brīdis manā dzīvē! Es jutos tā, it kā es būti piedzimusi no jauna. Mana sirds gavilēja no prieka, jo es jutos brīva no grēka važām.
Tagad es varu teikt, ka Jēzus Kristus ir mans Glābējs, un mana dzīve pieder Viņam, jo es esmu pieņēmusi Viņu savā sirdī un savā dzīvē.
Kas notika no tā brīža? Mana dzīve ļoti mainījās. Es esmu piedzīvojusi daudz Dieva brīnumus savā dzīvē. Ar Dieva palīdzību es sekmīgi pabeidzu tehnikumu. Uz manu izlaidumu bija atnākuši tik daudz cilvēku, arī brāļi un māsas Kristū. Pirmoreiz savā mūžā es saņēmu tik daudz apsveikumu un ziedu! Visdārgākā manai sirdij dāvana ir Bībele – grāmata, kurā var atrast atbildi gandrīz uz jebkuru jautājumu.
Pēc tehnikuma beigšanas biju neziņā, ko man darīt tālāk, jo man nebija darbs un maksāt par tālākizglītību es nevarēju. Par mani aizlūdza, un pēc kāda laika tuvi cilvēki iedrošināja mani kārtot dokumentus studijām augstskolā. Man nebija īpaši labas atzīmes, bet tajā brīdi es biju droša par savu izvēli, jo Dievs deva man savu mieru – „ Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. “Jņ 14:27 .
Es stāvēju ticībā Dievam, es uzticēju Viņam visu savu dzīvi, un rezultātā 2010. gada 12. jūlijā es kļuvu par pilntiesīgu draudzes locekli Pestīšanas armijā – kareivi, un 2010. gada rudenī es sāku studijas Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiālē Uzņēmējdarbības un vadīšanas fakultātē, pie tam budžeta grupā.
Kāds ir teicis: ‘’Nav svarīgi, kas tu esi, bet ir svarīgi kā rokās tu esi.’’ Ir labi būt Dieva ģimenē- draudzē, kur ikviens var atrast patieso mieru un piedzīvot Dieva žēlastību un mīlestību.
Es aicinu ikvienu atvērt savu sirdi Jēzum un piedzīvot Viņa vareno spēku savā dzīvē!

Sabīnes Smirnovas liecība, PA Liepājas korpuss